Reinkarnācija.
Tā kā man uzdevums bija izveidot trīs blogus , tas bija ,lielisks iegansts , lai uzzinātu kaut ko jaunu par dažādām lietām un tēmām , kas mani intresējušas jau kādu laiku, bet tā īsti līdz šim nebija pietici laika , lai ar tām kārtīgāk iepazītos un izpētītu .Kā pirmo izvēlējos reinkarnāciju, jo jau kopš seniem laikiem mani interesējušas mistiskas un pārdabiskas lietas , kas notiek visapkār mums, bet kurām tā īsti nav zinātnieciku izskaidrojumu , taču ir gadijumi .notikumi un aculiecinieki, kas apstiprina šo lietu un notikumu esamību.Kas tad īsti ir reinkarnācija ? Pārdzimšana jeb reinkarnācija ir pieņēmums, ka dvēsele pēc ķermeņa nāves atgriežas uz Zemes (pārdzimst) jaunā ķermenī. Šis uzskats ir plaši izplatīts pasaulē, it īpaši Indijā, jo tas ir hinduisma un budisma mācības pamatā.Lai gan vairums pārējo reliģiju kā jūdaisma, kristietības un islama neatzīst pārdzimšanu vai arī tās uzskati ir pretrunā pret to, daži novirzieni kā hasidisms un katarisms pinībā atbalsta šo pieņēmumu.Darbu veidojot sameklēju dažus argumentus , kas varētu pierādīt reinkarnācijas esamību, un tātad:
1.BĒRNU IEPRIEKŠĒJĀS DZĪVES ATMIŅAS. Iespējams vislabāk dokumentētie pierādījumi nāk no Dr.Stevenson(1918-2007) darbiem. Psihiatrs ar nevainojamām zināšanām, kurš 50.gados pētīja gadījumus par apzinātām bērnu pagātnes atmiņām. Pētījumā piedalījās 3000 bērnu, vecumā no 4 līdz 10 gadiem, kuri varēja atcerēties iepriekšējo dzīvi, viņi ne tikai varēja atcerēties iepriekšējās dzīves vārdu, bet pat dienu, kad tie gājuši bojā, sniedzot neapšaubāmas detaļas, kuras parasti bērni nevarētu zināt, kā arī ziņas par vietu, kur dzīvojuši. Daudzi pat varēja nosaukt ģimenes locekļus, mājdzīvnieku vārdus un sarežģītu informāciju ar baismīgu precizitāti.
Iespaidi ir tik spēcīgi, ka dažos gadījumos bērni uzstāj, lai viņus sauc pagātnes vārdos, dažos gadījumos jūtas atsvešināti no tagadējās ģimenes un jūtas noskumuši, kad viņiem neatļauj pavadīt vairāk laika ar iepriekšējo ģimeni. Iespaidīgākais ir tas ,ka šie bērni nekādā veidā nav hipnotizēti, atmiņas nāk spontāni jau no agra vecuma. Taču gadu laikā atmiņas pazūd, taču šis ir vislabākais reinkarnācijas pierādījums.
2.DZIMUMZĪMJU SAKRITĪBA. Vēl viens interesants un pārliecinošs reinkarnācijas pierādījums nāca no Dr. Stevensona pētniecības. Laikā, kad doktors ceļoja, viņš brīžiem pamanīja, ka dažiem no bērniem, kurus viņš pētīja, varēja redzēt uz ķermeņiem zīmes, kas precīzi atbilda letālajām brūcēm, no kurām šie bērni iepriekšējā dzīvē nomira. Piemēram, viens zēns, ko doktors pētīja, iepriekšējā dzīvē bija miris no bises šāviena galvā. Jāatzīmē tas, ka zēns bija piedzimis ar deformētu kreiso ausi, kas bija līdzīga brūcei ko mirušais vīrietis bija saņēmis, to apstiprina medicīniskie dati un fotogrāfijas, ko Stevensons ieguva no izmeklēšanas.Bet šis nav nekādā ziņā neparasts gadījums, doktors ir atklājis arī citus piemērus, kuros roku vai kāju pirksti, pat veseli locekļi ir zaudēti iepriekšējā dzīvē un ir zuduši pašreizējajā dzīvē, kā arī vēl vairāki gadījumi , kad vairākas dzimumzīmes līdzinājās brūcēm no iepriekšējās dzīves. Protams, šādas pilnīgi vienādi sakrītošas zīmes sastopamas dabā lielos apjomos un Stevensons šo lietas bija rakstījis žurnālā.
3.HELEN WAMBACH'S DEMOGRĀFISKĀ PĒTNIECĪBA. Sākotnēji ar personisko pieredzi, kas bija radusies attiecībās ar pacientiem, kuri bija aprakstījuši iepriekšējās dzīves zem hipnozes, viņa interesējās vai tur ir kaut kas vairāk par iztēli. Helen Wambach veica pētījumus par iepriekšējo dzīvi 10 gadu garumā, sākot 1960 gadā. Viņa pacientiem jautāja demogrāfiskus, ļoti sīkus jautājumus par laika periodiem, kad cilvēki dzīvoja, par apģērbiem, apaviem, traukiem, naudu, mājokļiem, kurus izmantoja vai nonāca ar tiem saskarē. Helēna secināja, ka cilvēku atmiņas ir pārsteidzoši precīzas un ka ar fantāziju un ģenētiskām atmiņām nevarētu iegūt tādu rezultātu. Izņemot 11 pacientus, visi apģērbu, apavu instrumentu, apraksti saskanēja ar vēsturiskajām ziņām. Veicot iepriekšējo dzīvju analīzi, 50.6% teica, ka iepriekšējā dzīvē bija vīrieši un 49.4 % sieviešu, kas ir precīzi balstoties uz bioloģisko faktu.
4.MIEGA REGRESIJA. Iespējams vislabāk zināmais reinkarnācijas pierādījuma veids, par kuru domā lielākā daļa cilvēku ir tas, kas nāk no miega regresijas. Šajā tehnikā cilvēki ir nohipnotizēti un vesti caur savu dzīvi atpakaļ uz bērnību pirms tiem tiek vaicāts par laiku pirms tagadnes dzīves, pacientiem jāraksturo, ko viņi redz un jāstāsta par pieredzi. Bieži pacienti var atsaukt atmiņā sīkas specifiskas un precīzas detaļas, piemēram, vārdus un uzvārdus, dzīvesvietu, nodarbošanos, ģimenes locekļu vārdus, daudzas no šīm atmiņām izrādās vēsturiski vai ģeogrāfiski precīzas. XENOGLOSSIA. Viens no aizraujošākajiem pierādījumiem, kad hipnotizēti cilvēki, runājot par iepriekšējo dzīvi, pēkšņi sāk runāt valodā, ko viņi nezina, vai nu dažus ārzemju vārdus vai frāzes, vai reizēm brīvi sarunājas valodā, par kuru nav pat vispār zināms. Dažos neticamos gadījumos pacients var ne tikai runāt svešvalodā, bet arī novecojušā versijā, kas nav lietota gadsimtiem ilgi, tādēļ tas ir maz ticams, ka tā ir tikai fantāzija vai mānīšana.
5.CHILD PRODIGIES. Brīnums ir bērns, kuram ir talants, parasti zinātnisks vai māksliniecisks. Šie brīnumbērni kļūst ievērojami daudz ātrāk nekā viņu vienaudži. Labi piemēri ir komponists Amadejs Mocarts, kurš trīs gadu vecumā atšķīra akordus uz klavihorda, jau četros gados viņš prata nospēlēt īsus gabaliņus, un kad viņam bija pieci – viņš jau komponēja un 17 gadsimta matemātiķis un fiziķis Blēzs Paskāls, kurš jau 11 gadu vecumā sacerēja rakstu par to, kā skaņa rodas un kā tā izzūd. Lai gan mūsdienās šo reto dāvanu skaidro ar vienkāršu smadzeņu ķīmiju, tā nespēj dot atbildi, kāpēc brīnumbērnu smadzenes ir citādākas nekā citiem. Ja tā ir gēnu mutācija vai kāda reta DNS kombinācija, tad kāpēc tā neietekmē brāļus un māsas? Varbūt šīs īpašās spējas šiem cilvēkiem piederēja iepriekšēja dzīvē? Varbūt Mocarts bija spējīgs paveikt tik daudz, jo tieši kā viņš apgalvoja, bija mūziķis daudzas reizes citās dzīvēs?
6.DEŽAVŪ. Deja vu ir franču valodas vārds, kas nozīme – jau redzēts. Tas apzīmē mistisku un dīvainu sajūtu, kad kāds cilvēks jūt, ka kādu situāciju jau reiz ir piedzīvojis. Piemēram, cilvēks var ieiet ēkā, kurā nekad nav bijis un var just, ka kādreiz jau tur ir bijis. Deja vu var būt skaidrojams kā uzplaiksnījums no iepriekšējās dzīves. Šim fenomenam var piedēvēt dabiskus izskaidrojumus, taču tas vēl joprojām paliek mistisks.Kā arī ĪPATNĒJAS FOBIJAS. Fobijas- milzīgas baiļu sajūtas, bieži par lietām, kas parasti nerada nekādu reālu apdraudējumu. Kā iegūst fobijas ir saprotams process, tas ir rezultāts traumām vai notikumiem pagātnē, parasti bērnībā, kas vēlāk izpaužas dzīvē. Bet kāpēc ir fobijas, kas nav attīstījušās no nekādas traumas? Piemēram terapeits konstatē, ka cilvēkam ir bail no noslīkšanas, taču pacients nekad nav bijis tuvu slīkšanai, bet citam ir bail no zirgiem, kaut gan viņš nekad pie tiem nav bijis. Veicot miega regresiju, tomēr atklājas, ka pacienti tiek traumēti iepriekšējo dzīvju laikā un bailes tiek pārnestas uz šo dzīvi. Piemēram, iemesls kāpēc cilvēks baidījās noslīkt ir tāpēc, ka viņš noslīka iepriekšējā dzīvē un persona, kas baidās no zirgiem atklāj, ka iepriekšējā dzīvē nāvīgi nokrita no zirga.
8.Un vis beidzot HOBIJI,INTERESES UN APMĀTĪBAS.Daži no mums jau no agras bērnības šķiet vērsti uz īpašu objektu,vietu.Bieži vien pārvēršot tos par hobijiem un apsēstībām, bet no kurienes šīs intereses nāk? Piemērām, kāpēc gan kāda gan kāda persona gribētu zināt par pilsoņu karu, kas radās gadsimtā pirms šīs personas dzimšanas? Vai kāpēc pusaudzis tik ļoti interesējas par Franciju, lai gan nekad tur nav bijis un tam nav nekādas acīmredzamas saistības ar šo vietu? Vai tā varētu būt no iepriekšējās dzīves ?Kaut reinkarnācija ir viena no iespējamajām atbildēm , tas ir jāņem vērā īpašos gadījumos, kad hobijs nešķiet parasts.
Pašā nobeigumā gribēju ievietot kādas sievietes stāstu, kas mani piesaistīja visvairāk no visiem lasītajiem un kura dēļ tad arī es sāku veidot rakstu par reinkarnāciju. Šis stāsts bija šāds:
1998. gadā pēc dažāda veida ārstēšanās, es beidzot biju stāvoklī. Viss izskatījās labi, taču es viņu zaudēju 6 mēnesī. Mazulim bija daudzas nopietnas problēmas ar nezināmu izcelšanos, bet galvenā pazīme bija deformētas plaukstas. Pēc 4 mēnešiem bez nekādas ārstēšanas, es atkal biju stāvoklī, bet šoreiz viss noritēja veiksmīgi un man piedzima skaista meitenīte. Kādu vakaru, kad mēs gatavojāmies iet gulēt, mana meita pilnībā mierīgi paskatījās man sejā un teica: "Vai tu atceries, kad Talisa (manas zaudētās meitas vārds) bija vēl maziņa? Viņa negribēja nākt, jo viņas rociņas nebija pareizas. Bet tagad tās ir labas!! Skaties!" Man nebija ko teikt. Nav nekādas iespējas, ka viņa varēja zināt par otru bērnu un noteikti ne par problēmu ar rokām. To zināju tikai es un mans vīrs.
Paldies par uzmanību!
Blogs veidots GNVĢ informātikas stundu ietvaros
